3 Dienas, 675 km, Miljons labu sajūtu

4 Jūl

Atskats no pagājušās nedēļas nogales Vespojuma uz Liepāju.

“Ar steigu jāmaina ceļu satiksmes noteikumi!”, “Rokas nost no motorolleriem” – šādi un līdzīgi ziņu virsraksti turpmākajās dienās varētu pāršalkt Lietuvas medijus. Un ir jau arī par ko sašust. Kamiņvalsts noteikums – motorollerus nebūs vadīt ar B kategorijas tiesībām liedza viņiem uzņemt mūs uz saviem ceļiem. Tā nu rezultātā mēs palikām tepat Latvijā un nedēļas nogalē devāmies uz Liepāju! Kā tad tas viss notika!

Piektdienas pusdienlaikā 8 ņipras Vespas ar vēl ņiprākiem virsū sēdētājiem devās pretī vēja pilsētai Liepājai.

Bruņojušies, ar ūdens necaurlaidīgākajiem lietusmēteļiem, ko iespējams iegādāties šai pus Baltijas jūras, Vespas ar saviem virsū sēdētājiem devās ceļā.

Tā kā Liepājas šosejā ar Vespu nav īsti kur ieskrieties,  Vespas zigzagā un strīpiņā brauca maršrutā Rīga-Jūrmala-Tukums-Kuldīga-Aizpute-Liepāja

Ceļš līdz Tukumam tika pavadīts Itālijas saules apspīdētiem, un braucēji sāka uzdot sev jautājumu – Es šortus paņēmu līdzi? Tomēr ilgi galva nebija jālauza. Solītais lietus mūs sasniedza Tukumā un pavadīja ceļā līdz pat Liepājai. Bet kā zināms Vespas braucējs ir laimīgs braucējs, tādēļ arī lietavu radītie braukšanas apstākļi nevienam zobu sāpēs neradīja.

Pa ceļam uz Liepāju tika piestāts arī Kuldīgā (pilsēta, kura Vespaspiets vasaras izbrauciena maršrutā jau iekļuvusi 3!!! reizi),  un arī Aizpute dažam labam Vespu braucienu patriotam raisīja deja vu sajūta. Satikuši vecus draugus Aizputē, izzinājuši kāpostu mīcišanas tradīciju un sasildījušies, lecām virsū Vespām, un zigzagā un strīpiņā devāmies tālāk.

Tas ka Vespaspiets ir nacionāla mēroga organizācija, noslēpums  nav nevienam. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka Grobiņā mūsu kolonnai pievienojas Vespaspiets goda konsuls Liepājā  – Normunds ar sievu. Viņi arī bija parūpējušies, lai turpmākajā nedēļās nogalē ik minūte būtu piepildīta neredzētiem Liepājas un tās apriņķa ainavām.

Nu jau deviņu Vespu sastāvā braucām zigzagā un strīpiņā.

Lai gan Kurzemniekiem netiek piedēvēta viesmīlības slava, pieturvieta Jura Staļļi ar saimniekiem Juri un Ivetu pierādīja, ka tās ir tikai tukšas runas. Pēc garā ceļā, Grobiņā bāzētā saimniecība bija lieliska vieta , kur atpūtināt savus Vespu rumakus un arī pašiem iekšas sasildīt, baudot gardu Buļļastu zupu! Apčubināti un sasildīti, devāmies tālāk uz “Nevienam nevajadzīgo mantu muzeju”, un te jau pulkstens rādītāji sāka tuvoties desmitiem – tas nozīmē, jāpaspēj ieskriet veikalā, jāiekārtojas mājvietā BB kempings un vakara daļa var sākties.

Otrā diena sākās ar branču Liepājā un krustu šķērsu braucienu pa pilsētas ielām. Pāri koku galotnēm, ar milzu interesi, uz krāsaino Vespu kolonnu esot nolūkojies arī Kristaps Porziņģis (īsti droši gan par to neesam, bet vienā no Porziņģa basketbola laukumiem, čali NewYork Knicks formā redzējām) Arī Liepājas ceļu policisti izrādīja interesi par mūsu braucamajiem. Viņi bija pat tik ļoti ieinteresēta Vespu samtainajā dūkoņā, ka pasauca vēl vienu Liepājas policijas ekipāžu, lai kopīgi iepazītu katras Vespas tehniskos dokumentāciju. Iekšlietu ministram uz galda jau esot novietots lūgums, ar vēlmi policijas ekipāžu papildināt ar Vespām.

Uz Vespas viss izskatās citādāk. Par to mums bija iespēja pārliecināties, zumzinot pa vēl neiepazītiem Liepājas ceļiem, kur ik uz stūra mūs sveica vietējie iedzīvotāji uz ko mēs atbildējām ar ausīm tīkamo –  fī fī. Pacēluši Liepājas iedzīvotāju laimes indeksu par vienībām septiņām, Vespas kolonna, zigzagā un svītriņā, devās Pāvilostas virzienā.

Pa ceļam par neredzētiem apvāršņiem parūpējās Akmeņraga bāka. Ceļš līdz bākai gan bija ērkšķiem kaisīts, precīzāk ar granti kaisīts un kā zināms – grants jau izsenis ir īsts Vespu kangars. Arī šajā reizē grants augšpēdus sagāza divas no mūsu Vespām, bet liekot lietā pozitīvās emocijas visas likstas astājām aiz muguras.

Pāvilosta mūs uzņēma ar vienu spriganu kaitotāju un vietējo jūrnieku, kurš zināja stāstīt, ka jūlijā ar lomu esot pašvakāk. Taču tas neliedza iegūt svaigi kūpinātus asarīšus, kas lieliski papildināja vakara programmu – pirti, baļļu un naksnīgas sarunas.

Trešās dienas rītā ar labi padarītu darba sajūtu sejā, sākām pakot mantas. Spriganākie no mums, pirms garā ceļa nolēma patrenēt roku muskulutāru –  veikbordojot. Pāris lēcieni, gaisā apmesti salto un bija laiks vēl pēdējo reizi iebraukt Liepājas centrā, lai iestiprinātos un atvadītos no  Vespaspiets goda konsula Liepājā Normunda un viņa sievas.

Mājupceļš bija raits un bez liekām aizķeršanām, vienīgi “pateicoties” Kurzemē notiekošām MTB sacensībām, vairāk sanāca braukt svītriņā, nevis zigzagā.

Ja kādu vēl māc šaubas par to cik tālu ar Vespu var aizbraukt – aizbraukt līdz Liepājai ir tik pat viegli kā Rīgā ar Vespu apbraukt sastrēgumus. Un ne brīdi neliekuļojot – arī lietus nav šķērslis  – vienai lieliskai nedēļas nogalei, lielisku cilvēku kompānijā.

Tiekamies augustā, kad orientēsimies Rīgā! Savukārt, Latvijas simtgades izbrauciens ar Vespām stūrēs Latgales virzienā (cauri Kuldīgai protams 🙂 )!

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: